Klimata pārmaiņu kontekstā ilgtspējīga būvniecība kļūst arvien svarīgāka. Koks ir viens no nedaudzajiem atjaunojamiem celtniecības materiāliem — tas aug, absorbē CO₂ no atmosfēras un pēc celtniecības turpina uzglabāt šo oglekli ēkas konstrukcijā desmitiem un pat simtiem gadu. Tādējādi koka māja faktiski darbojas kā oglekļa uzglabātājs, nevis avots.
Timber Framing metode prasa mazāk enerģijas ražošanas procesā nekā betona vai tērauda alternatīvas. Koka apstrāde — zāģēšana, plānošana un iecirtumu veidošana — ir enerģētiski daudz mazāk ietilpīga nekā cementa ražošana, kas rada aptuveni 8% no pasaules kopējā CO₂ izmešu daudzuma. Izvēloties koka karkasu māju, celtniecības laikā radīto emisiju daudzums ir ievērojami mazāks.
No energoefektivitātes viedokļa koka karkasa mājas, pareizi projektētas un izolētas, viegli sasniedz A vai A+ energoefektivitātes klasi. Biezās koka sijas darbojas kā termiskā masa, regulējot temperatūras svārstības un samazinot nepieciešamību pēc aktīvās apkures vai dzesēšanas. Latvijas klimatam, kur ir krasas temperatūras atšķirības starp vasaru un ziemu, šī īpašība ir īpaši vērtīga, ievērojami samazinot komunālos rēķinus gadu no gada.